Pirmajos gadsimtos kristieši attēloja Kristu kā Labo Ganu (šādus attēlus redzam freskās katakombās, kā arī senākajās mozaīkās Ravennā).
Šajā ikonā ir attēlots Jēzus, kas nes aitiņu uz pleciem. Sarkanā tunika simbolisē Jēzus dievišķo dabu, bet zilais virstērps – cilvēcisko dabu. Tādējādi Jēzus dievišķā daba ir apslēpta cilvēcīgajā.
« Es esmu Labais Gans. Es pazīstu savas avis, un tās pazīst mani. » Jņ. 10,1
Šī ikona stāsta arī par līdzību par pazudušo avi (Lk.15).
« Kurš no jums, kam ir simts avis, ja viņš vienu pazaudē, neatstāj deviņdesmit deviņas tuksnesī un neiet pakaļ pazudušajai, līdz to atrod?…Es jums saku, ka šādā veidā Viņam būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas nožēlo grēkus, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem,
kam grēku nozēlošana nav vajadzīga. » (Lk 15.4-7)